sasirguši ar ziemu zari

un trotuāri pēc tevis

kad tu uzkāp uz sejas

kad tu nokāp nost

.

sniegputenis ieķēries matos

un šķiet tur arī tas paliks

līdz jaungadam vēl laiciņš

tas tikko kā bijis

.

mans jaunais gads

ir tad kad to vēlos

tas nav vis` tāds pats

ugunīs un šampūniešos

.

tas var būt vasarā

un var būt kur citur

pat lietū vai asarās

manu gadu neviens netur

.

mans gads jau pats liels

un pats māk skaisti dzīvot

viņš teic – atskaties

un sāc kļūdas svītrot

.

mans gads sevi

pats piesaka

un es jau neko

es esmu tāds pats

.

esmu es viens

un ir man viens gads

arī viņš ir viens pats

arī viņš ir viņš pats

.

un ko man vienam

pasākt jaungadā

un kas tev gadiņ pašam

sakāms šai sakarā

.

lai mainītu sevi

un lietas sev riņķī

nav jāgaida gads

kad divpadsmit sitīs

.

to darīt var tagad

un šampūniets līs

tu pats sevi

iedegsi ugunīs

.

arī aukstums un sniegs

arī bēdas un prieks

arī ūdens un vīns

varētu būt mūsu vitamīns

.

un laiks šeit ir lieks

tā vietā nāks citi

cipari un klikšķi

kā piemēram sirds

.

kad sniegi sabiezē tev matos

un es ar stiklainām acīm skatos

kā tu aizej vēl tālāk kā vakar

es gribētu lai mans gads mani pakar

un pats sevi ar