tukša mana istaba

kad pamostos pusnaktī

tukša kā sirds mana

klauvē ar uztaktīm

.

jau pagājis laiks

un aizmirstas notis

par ko un kāpēc

mēs izšāvām skrotis

.

es nemīlu tevi

tu mani vēl mazāk

kaut būtu tas tiesa

jo tad būtu vieglāk

.

bet tagad tāpat

kad pamostos pusnaktī

ar nožēlu esmu

un sirdi ar uztaktīm

.

un redzi vai tu

kas notiks ar mums

pēc gada vai pieciem

vai kāds no mums skums?

.

es ceru ka jā

jo savādāk liekas

ka dzīvei bez tevis

ne sūda nav jēgas