kad zvaigžņotās debesis pazudīs

kad nebūs vairs miera naktīs

vai būs kāds kurš paprasīs

kāpēc tev puisīt asaras acīs?

.

kad nokritīs mēness no jumta

un gaisma būs jāauž no sirdīm

vai būs kāds kurš pamācīs

pajautāt sirdij – vai dzirdi?

.

kad naktīs kad debesis klusēs

un zvaigznes būs kritušas zemē

vai mācēsi pabūt man blakus

un karāties sirdsgaismas virvē?

.

tu teici, ka tās vēl nav beigas

un man tam būs jānotic tomēr

bet skat, debesis klusē

un negribu lai tā ir vienmēr

.

es zinu, ka zvaigznes reiz ausīs

un sirdsgaismas virve tāpat

bet vai tad jau nebūs par vēlu?

vai nebūs jau iestājies rīts?

.

es zinu es zinu es zinu

ka zvaigznēm noticēt nevar

bet mīļum, netraucies tagad

man sirdsgaismas krūtīs pietiek

.

uz mūžu.