starp visiem šiem rītiem

pusnaktīm un strīdiem

pa vidu es stāvu un nesaprotu

kurš no visiem indivīdiem

īsti esmu es

.

nekādi sevi neatrodu

drīzāk apmaldos un zūdu

kaut kur starp septīto un pirmo sevi

apstājos un paklūpu

izniekojot sajūtu

.

kā lai uzzin kā lai atrod

ieskrienies kaut zobus sakod

viendien gribās visu izmest

citā atkal klusi klusi

žēloties un pazust

.

dienas skrien ar pieri sienā

es tām līdzi ātrā tempā

ne es viens un ne es otrs

vēlos zināt tas mans sods

netiek līdz mans galvas pods

graužu sevi vairāk vairāk

labums sev kā nav tā nenāk

kāds gan var šeit labums būt

nesanāk par sevi kļūt

nezinu par sevi daudz

.

esmu vienaldzīgs un rupjš

esmu saudzīgs gaisīgs dumjš

esmu tāds kā tu to vēlies

esmu klāt kad rītos celies

esmu visvisāds un cits

.

tu jau vari mani locīt

loci ar un sanāk tev

sevi mocīt tas man patīk

tev par labu lai ir vēl

lai ir viss pēc tava prāta

.

vai tad atrodu es sevi

tad kad redzu blakus tevi

vai tad viens es nesaprotu

sevi sevī neatrodu

vienreiz otrreiz pārjautāju

.

netieku es gudrs vairāk

viss līdz šim man likās skaidrāks

esmu tāds kā plastelīns

loci tu un lokos līdz

kā neviens

.

tagad jātiek pašam līdzi

tu jau vairs man nepalīdzi

tā nu es te pasēdēšu

sevi pašu pameklēšu

un tā uz riņķi